2012.gada 19.janvārī

 

Rīgas 63. vidusskolas

izglītojamo zināšanu un mācību sasniegumu vērtēšanas noteikumi

 

I. Vispārīgie noteikumi

1. Izglītojamo zināšanu un sasniegumu vienoti vērtēšanas noteikumi tiek veidoti saskaņā ar Izglītības likumu (Saeima 29.10.1998. likums), Vispārējās izglītības likumu (Saeima 10.06.1999. likums), Ministru kabineta  2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1027 „Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem", Ministru kabineta   2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715 „Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem", IZM apstiprināto izglītības programmu paraugiem.

2. Ar vērtēšanas noteikumiem jāiepazīstina visi skolas izglītojamie un viņu vecāki.

3. Vērtēšanas noteikumu prasības ir vienādas visām izglītības programmām, mācību priekšmetiem un visiem pedagogiem 63. vidusskolā.

II. Izglītojamo zināšanu un sasniegumu vērtēšanas mērķis un uzdevumi

4. Izglītojamo zināšanu un sasniegumu vērtēšanas mērķis ir objektīvs un profesionāls izglītojamo sasniegumu raksturojums, kas sekmē katra izglītojamā sabiedriskajai un individuālajai dzīvei nepieciešamo zināšanu un prasmju apguvi un izpratni par mācīšanās panākumiem.

5. Izglītojamo zināšanu un sasniegumu vērtēšanas uzdevumi:

5.1. sekmēt izglītojamo atbildību par sasniedzamo rezultātu mācību procesā;

5.2. konstatēt katra izglītojamā sasniegumus, ievērojot viņa vajadzības, intereses, temperamentu un veselību;

5.3. veikt nepieciešamo mācību procesa korekciju izglītojamo mācību sasniegumu uzlabošanai;

5.4. motivēt izglītojamos pilnveidot savus mācību sasniegumus;

5.5. sekmēt izglītojamā līdzatbildību par mācību rezultātiem, mācot veikt pašvērtējumu.

 

III. Skolēnu iegūtās izglītības vērtēšana

6. Skolēnu mācību sasniegumi tiek vērtēti daudzpusīgi un objektīvi, lai realizētu:

6.1. prasību atklātības un skaidrības principu, kontrolējot mācību priekšmeta standartā noteikto obligātā mācību satura pamatprasību apguvi;

6.2. pozitīvo sasniegumu summēšanas principu, reģistrējot pozitīvos sasniegumus visos mācību sasniegumu vērtēšanas līmeņos - zināšanu iegaumēšanas un sapratnes, to lietošanas un patstāvīgas produktīvas darbības līmenī;

6.3. vērtējuma atbilstības principu, dodot skolēnam iespēju apliecināt savas zināšanas un prasmes visiem mācību sasniegumu vērtēšanas līmeņiem atbilstošos uzdevumos, jautājumos, piemēros un situācijās;

6.4. vērtējuma noteikšanai izmantoto vērtēšanas metodisko paņēmienu dažādības principu, izmantojot pārbaudes rakstos, mutvārdos un kombinēti, individuālo un grupas sasniegumu vērtēšanu un dažādus pārbaudes darbus ( piemēram, diagnosticējošie darbi, kontroldarbi, praktiskie darbi, projektu darbi, ieskaites, eksāmeni un t.t.);

6.5. vērtēšanas regularitātes principu, lai skolēnu un viņa vecākus informētu par iegūtajām zināšanām, apgūtajām prasmēm un mācību sasniegumu dinamiku;

6.6. vērtējuma obligātuma principu, izvirzot prasību, lai skolēns iesaistītos mācību procesā un iegūtu savām spējām atbilstošu vērtējumu.

7. Vērtētājs var būt:

7.1. pats skolēns, klasesbiedri, skolotājs ( iekšējā vērtēšana);

7.2. skolas administrācija, eksperti, valsts un pašvaldības institūcijas ( ārējā vērtēšana).

8. Vērtēšana ir integratīva mācību procesa sastāvdaļa, tāpēc veicama visā mācību laikā, izvēloties piemērotāko:

8.1. vērtēšanas vietu mācību procesā (ievadvērtēšana, kārtējā vērtēšana, robežvērtēšana, nobeiguma vērtēšana);

8.2. vērtēšanas mērķi (diagnosticējošā vērtēšana, veidojošā jeb formatīvā vērtēšana, apkopojošā jeb summatīvā vērtēšana);

8.3. vērtēšanu var organizēt, izmantojot dažādus metodiskos paņēmienus, tie ir aprakstīti mācību priekšmeta programmā.

8.4. vērtēšanas saturu (zināšanu, prasmju, snieguma, kompetences vērtēšana);

8.5. vērtējumu un tā atspoguļošanas veidu;

9. Lai daudzpusīgi un maksimāli objektīvi novērtētu katra skolēna izglītotības līmeni, vērtējumam jāatspoguļo gan apgūto zināšanu apjoms, gan iegūtās prasmes, gan skolēna attieksme pret izglītošanos, gan arī katra skolēna individuālā attīstības dinamika. Katrā izglītības posmā šo komponentu īpatsvars vērtējumā ir atšķirīgs.

10. Pārbaudīt un novērtēt visus izglītības kvalitātes komponentus var tikai skolotājs, kas ikdienā darbojas klasē, un arī paši skolēni savstarpējā novērtējumā un pašnovērtējumā. Pārbaudes darbos var novērtēt tikai zināšanas un prasmes. 

Posms	1-3 klase		4-6 klase		7-12 klase
Komponents	Vērtējums mācību procesā	Vērtējums pārbaudes darbā	Vērtējums mācību procesā	Vērtējums pārbaudes darbā	Vērtējums mācību procesā	Vērtējums pārbaudes darbā
Zināšanas	10-25%	20-33%	20-25%	33%	25-33%	40%
Prasmes	30%	67-80%	25%	67%	25%	60%
Attieksme	25-30%	-	25%	-	25%	-
Attīstības dinamika	20-30%	-	25-30%	-	17-25%	-

11. Skolēnu mācību sasniegumi dažādos mācību priekšmetos un dažādos izglītības posmos tiek vērtēti:

11.1. bezatzīmju (aprakstošajā) vērtēšanas sistēmā;

11.2. ar vērtējumu ,, ieskaitīts/ neieskaitīts”;

11.3. 10 ballu vērtēšanas skalā;

11.4. līmeņos ( atbilstoši MK noteikumiem)

12. Mācību darbā viss vērtēšanas process ir kriteriāls - skolēnu sasniegumi tiek salīdzināti ar mācību priekšmetu standartu prasībām.

13. Pārbaudes darbu veidus, skaitu un norises termiņus nosaka mācību priekšmeta skolotājs vai izstrādātā izglītības programma, tie atzīmēti mācību priekšmeta programmā tematiskajā stundu plānā.

14. Valsts pārbaudes darbu veidi un to norises termiņi noteikti MK noteikumos un mācību priekšmeta standartā.
 

IV. Vērtēšanas veidi

15. Vērtēšanas iedalījums pēc mērķa ( kāpēc).

15.1. Diagnosticējošā vērtēšana.Diagnosticējošo vērtēšanu izmanto pirms mācību kursa uzsākšanas vai mācību kursa laikā. Atspoguļo bez vērtējuma un tikai analīzes veidā atbilstoši noteiktai formai.

15.2. Formatīvā vērtēšana.

1. Formatīvo (attīstošo) vērtēšanu parasti veic mācību kursa laikā, lai gūtu informāciju par mācīšanos un izmantotu to mācību uzlabošanai, sekmētu skolēniem mācīšanās dinamiku; tiek noteikts mājas darbiem, ikdienas mācību tēmas apguvei un atspoguļots e-žurnālā ar „i/ni”.

2. Lai skolēni varētu iesaistīties formatīvās vērtēšanas procesā, viņiem ir jābūt saprotamam un skaidram mācību mērķim. Mērķis ir jāizskaidro atbilstoši sapratnes līmenim.

15.3. Summatīvā vērtēšana:

1. Summatīvo ( apkopojošo) vērtēšanu veic mācību noslēguma posmā, lai novērtētu kopējo situāciju vai sasniegumus, koncentrējot uzmanību uz vispārīgām prasmēm un zināšanām.

2. Summatīvā vērtēšanā apkopo informāciju par skolēnu darba izpildījumu, lai noteiktu sasniegto līmeni. Rezultātā rodas spriedums, kurš atspoguļo visu vērtēšanas datu kopsavilkumu. Tas var būt izteikts gan aprakstoši, gan ar atzīmi.

3. Summatīvās vērtēšanas procesā jāievēro objektivitāte. Jāraugās, lai summatīvās vērtēšanas kritēriji būtu skaidri gan skolotājam, gan skolēnam un vērtēšanas process būtu skolēnam draudzīgs.

4. Summatīvās vērtēšanas mērķis nav noskaidrot, ko skolēns nezina un neprot, bet apkopot informāciju, lai noteiktu, ko viņš zina un prot.

5. Summatīvais vērtējums izliekams tikai par rakstiskiem, mutiskiem vai kombinētajiem darbiem, par skolas pārbaudes darbiem un īpašām aktivitātēm - piedalīšanās un iegūtais rezultāts mācību priekšmeta olimpiādēs, konkursos, sacensībās u.t.t., saskaņā ar visām prasībām (savlaicīgums, kritēriji, izziņošana, fiksācija, protokols)

6. Summatīvā vērtēšana par cita veida aktivitātēm, darbībām u.t.t. aizliegta. 

7. Summatīvajam vērtējumam ir jābūt pamatotam saskaņā ar pārbaudes darbu plānošanas, veidošanas, organizācijas, veikšanas un uzglabāšanas kārtību.

16. Vērtēšanas iedalījums pēc vērtēšanas vietas mācību procesā (kad).

Pēc vērtēšanas vietas mācību procesā izšķir šādus vērtēšanas veidus:

16.1. Ievadvērtēšana.

Ievadvērtēšana notiek pirms mācību sākuma. Tajā tiek noskaidrots skolēnu sagatavotības līmenis, turpmākie mācību mērķi, plānotā atbilstība skolēnu līmenim, vajadzībām, interesēm.

Ievadvērtēšanai var būt dažādi uzdevumi:noskaidrot sākotnējo situāciju (ko skolēns zina/nezina, ko prot/neprot); veidot skolēniem mācību motivāciju ( vēlēšanos uzzināt, iemācīties); izvirzīt tālākās darbības mērķus; secināt, vai plānotais atbilst skolēnu interesēm; konstatēt, kā skolēns jūtas, uzsākot mācības.

 16.2. Kārtējā vērtēšana

Kārtējā vērtēšana notiek mācību laikā. Vērtēšanu veic ne tikai skolotājs, liela nozīme ir skolēnu pašvērtējumam un savstarpējam vērtējumam. Sasniegtais tiek salīdzināts ar galarezultātu, lai noskaidrotu turpmākos mērķus rezultāta sasniegšanai maksimāli augstā līmenī. Vienlaikus ar skolēna sasniegumu korekciju tiek veikti nepieciešamie grozījumi plānotajā, lai maksimāli izmantotu resursus un panāktu iespējami augstāku katra skolēna sniegumu.

Kārtējai vērtēšanai var būt dažādi uzdevumi: noskaidrot, cik intensīvi notiek mācību process, noskaidrot, ko skolēni konkrētajā brīdī zina / prot; noskaidrot, kas, cik daudz vēl jāmāca; noskaidrot, cik efektīva ir izraudzītā mācību metode, paņēmiens; sagatavot skolēnus turpmākam vērtēšanas procesam; nostiprināt skolēnu mācību motivāciju; secināt, kāda konkrēta palīdzība skolēnam vajadzīga.

16.3. Robežvērtēšana.

Robežvērtēšana notiek pirms nobeiguma vērtēšanas. Robežvērtēšanas mērķis ir tēmas vai kursa noslēgumā konstatēt skolēnu sasniegumu līmeni nolūkā to uzlabot atbilstoši nobeiguma pārbaudes prasībām. Tā vienlaikus gan veicina apgūtās mācību vielas atkārtošanu, sistematizēšanu un nostiprināšanu, gan diagnosticē, kā sasniegts mācību programmā fiksētais rezultāts.

16.4. Nobeiguma vērtēšana.

Nobeiguma vērtēšanas mērķis ir skolēnu zināšanu līmeņa un prasmju apguves konstatējums un novērtējums.

Nobeiguma vērtēšana notiek mācību tēmas vai kursa beigās. Tā informē par tēmas vai kursa apguves līmeni, parāda, kā ir īstenotas mācību priekšmeta standarta un programmas prasības.

Skolotājam nobeiguma vērtēšana sniedz atgriezenisko saiti, parāda, kādā mērā sasniegts izvirzītais mācību mērķis, cik atbilstoši pārbaudes mērķim bijuši plānotie uzdevumi, metodes, cik daudz un cik labi iemācījušies skolēni. Šī informācija ļauj uzlabot turpmāko darbu klasē.

V. Visu veidu vērtēšana

17. Notiek pēc skolēniem skaidriem un saprotamiem kritērijiem, kuri ir iepriekš savlaicīgi zināmi. Pārbaudes darbu kritēriji un pats vērtējums ir fiksējami rakstiskā formā e-žurnālā saskaņā ar Pārbaudes darbu plānošanas, veidošanas, organizācijas, veikšanas un uzglabāšanas kārtības prasībām.

VI. Vērtējumu atbilstība un piemērojamība visos vecuma posmos un visās izglītības programmās

18.

Apguves līmenis	Uztver, atpazīst, saprot, iegaumē			Reproduktīvā darbība: spēj izmantot iegūtās zināšanas un darbības veidus pēc parauga vai variatīvi. Atveido, reproducē, balstās uz atmiņu, reproduktīvo domāšanu		Reproduktīvā darbība: pārejas līmenis no reproduktīvās domāšanas uz produktīvo domāšanas līmeni			Produktīvā darbība: spēj iegūtās zināšanas un prasmes izmantot jaunās mainīgās situācijās, tādās, kurās jāveic radošās darbības, un kuras vienlaicīgi tās veicina
Apgūts (procentos)	1 – 10%	11 – 21%	22 – 32%	33 – 47%	48 – 59%	60 – 68%	69 – 76%	77 – 84%	85 – 94%	95 – 100%
Mutvārdu vērtējums	Ļoti, ļoti vāji	Ļoti vāji	Vāji	Gandrīz pietiekami	Pietiekami	Gandrīz labi	Labi	Ļoti labi	Teicami	Izcili
Vērtējums līmeņos	Nepietiekams			Pietiekams		Optimāls			Augsts
Balles (Summatīvais vērtējums)	1	2	3	4	5	6	7	8	9	10
I/ni (formatīvais vērtējums)	„ni”(neieskaitīts)			„i” (ieskaitīts)

 

VII. Mācību sasniegumu vērtējums 10 ballu skalā
 

19. Izglītojamā mācību sasniegumus 4.-12.klasē vērtē 10 ballu skalā.

Semestra, starpvērtējuma un gada atzīme klases žurnālā izliekama ballēs.

20. Mācību sasniegumu vērtējumu 10 ballu skalā veido šādi kritēriji:

20.1. iegūto zināšanu apjoms un kvalitāte;

20.2. iegūtās prasmes un iemaņas.

20.3. Par uzvedību stundā skolotājs nedrīkst likt vērtējumu mācību priekšmetā.

VIII. Mācību sasniegumu vērtēšana 1.-3. klasē

21. Tiek noteikts sākumskolā saskaņā ar MK normatīvajiem dokumentiem un šīs Kārtības sadaļā par vērtēšanu sākumskolā.

22. Izglītojamā mācību sasniegumus 1.klasē vērtē aprakstoši. Tas ir īss mutisks un rakstisks vērtējums par izglītojamā mācību darbību, mācīšanās stilu, saskarsmes un sadarbības prasmēm, attieksmi pret mācībām un mācību sasniegumu attīstības dinamiku.

22.1. 1.klasē vērtēšana notiek:

I semestrī - saskaņā ar vispārējām prasībām. Tiek vērtētas izglītojamo zināšanas, prasmes un attieksmes saskaņā ar attiecīgā mācību priekšmeta standartu visos mācību priekšmetos. 1.klasē I semestrī izliek tikai pozitīvos vērtējumus, II semestrī izliek arī nepietiekamos vērtējumus.

Mācību sasniegumi tiek vērtēti aprakstoši visos mācību priekšmetos, izsakot īsā, koncentrētā mutvārdu vai rakstveida formā. Klases žurnālā vērtējumu izsaka, izmantojot šādus apzīmējumus: „X” - apguvis, „/” - daļēji apguvis, „-” - vēl jāmācās.

22.2. 2.-3. klasē vērtēšana notiek:

Izglītojamā mācību sasniegumus 2. un 3. klasē matemātikā, mazākumtautības valodā un latviešu valodā vērtē 10 baļļu skalā,  „i" un „ni"; Semestra, starpvērtējuma un gada atzīme izliekama ballēs.

Pārējos mācību  priekšmetos izglītojamā mācību sasniegumus vērtē aprakstoši. Pārējos mācību priekšmetos sasniegumi atspoguļojami, izmantojot apzīmējumus      „X" - apguvis, „/" - daļēji apguvis, „-” - vēl jāmācās.

IX. Vērtējuma „i/ni” lietošana

23. „i/ni” - formatīvais vērtējums.

24. Ar i/ni tiek vērtēti mājas darbi, kļūdu labojumi, atsevišķu prasmju apguve.

25. „i”- ja skolēns mācību vielu apguvis atbilstoši izvirzītajiem mērķiem un kritērijiem. Tas nav vērtējums virs 4 ballēm, bet gan apliecinājums, ka mācību materiāls apgūts. Ir jāizpilda noteikts darba apjoms, lai dabūtu „i”. Darbu vērtē pēc grūtības pakāpes, to nosaka priekšmeta skolotājs, pirms darba rakstīšanas par nosacījumiem informējot skolēnus.

26. „ni” - 1) izpildīts pareizi mazāk par skolotāja iepriekš noteikto, 2) nav ievērota rakstu darbu kultūra.

X. Apzīmējuma „n/v” lietošana
 

27. Pārbaudes darbā - ja skolēns nav ieguvis vismaz 1 punktu vai nav iesniedzis darbu laikā vispār, ja darbs norakstīts.

28. Gadā - ja mācību priekšmetā I un II semestrī saņemts apzīmējums „n/v”,

29. Mājas darbā - ja skolēns to nav izpildījis, vai nevar to uzrādīt, ja darbs norakstīts.

30. Pierakstu burtnīcā (kuras pārbaudi skolotājs veic katra semestra beigās) - ja skolēns nevar to uzrādīt vai ierakstu skaits, saturs un kvalitāte un pašas burtnīcas ārējais izskats neatbilst lielākajai daļai no prasībām.

XI. Pārbaudes darbu vērtēšana
 

31. Skolēnu sniegumu var vērtēt, pārbaudot to rakstos, mutvārdos, praktiski vai kombinēti (mutiski un rakstiski).

32. Pārbaudes darbs dod iespēju izvērtēt skolēna sniegumu attiecībā pret valsts standarta prasībām, izsakot to noteiktā vērtējumā (aprakstoši, ballēs), vai salīdzināt skolēnu sniegumus savstarpēji (vērtējums līmeņos).

33. Pārbaudes darbā tā veidotāji ietver dažāda veida uzdevumus (objektīvi vērtējamus - ar vienu pareizu atbildi, un subjektīvi vērtējamus - iespējamas dažādas skolēnu atbildes, kuru vērtējums atkarīgs no izstrādātajiem kritērijiem).

34. Pārbaudes darbi ir vērtējami tikai 10 baļļu sistēmā un „ X”- apguvis, „ /”- daļēji apguvis, „ –”- vēl jāmācās  attiecīgajās klasēs un priekšmetos, kurus nevērtē 10 baļļu skalā.

35. Pārbaudes darbu vērtēšana tiek veikta tikai pēc punktiem un saskaņā ar tabulām e-žurnālā.

36. Mācību gada laikā skolotājam katrā mācību priekšmetā jāvērtē šādi pārbaudes darbi - diagnosticējošie, temata, tēmas, semestra, gada.

37. Skolēns slimības vai citu objektīvu iemeslu (slimība ( ja ir ārsta zīme), skolas organizēti pasākumi, ārzemju ceļojums, ģimenes apstākļi) dēļ nav rakstījis pārbaudesdarbu - skolotājs žurnālā ieraksta apzīmējumu „n”. Skolotājs dod iespēju izglītojamam pārbaudesdarbu uzrakstīt. Ja pārbaudes darbs nav veikts 2 nedēļu laikā, skolotājs žurnālā ieraksta apzīmējumu „n/v”. Vecāki pirms pārbaudes darba par skolēna nepiedalīšanos tajā informē klases audzinātāju.

38. Ja nav apmeklēts 50 % mācību stundu semestrī vai/un ja skolēns ir nesekmīgs, vai/un nav kārtoti visi skolotāja noteiktie pārbaudes darbi, skolēns piedalās papildu mācību pasākumos gada garumā un vasarā.

39. Ja skolēns nav kārtojis pārbaudes darbu neattaisnotu iemeslu dēļ (aizgājis no stundas u.c.) - skolotājs žurnālā ieraksta apzīmējumu „n/v”. Skolēnam tomēr tiek dota iespēja pārbaudes darbu uzrakstīt 2 nedēļu laikā.

40. Katra semestra sākumā direktors ar rīkojumu apstiprina pārbaudes darbu grafiku. Pamatskolā nedrīkst būt vairāk kā 1 pārbaudes darbs, vidusskolā - ne vairāk kā 2 pārbaudes darbi dienā.

41. Ja pārbaudes darbs ir bijis pēdējās 8 darba dienās līdz semestra beigām un skolēns to nav rakstījis attaisnojoša iemesla dēļ, šis „n” netiek uzskatīts par „0” un netiek ņemts vērā, aprēķinot semestra atzīmi.

42. Valsts pārbaudes darba vērtējums ietekmē gada vērtējumu 3. un 6. klasē.

43. Divus gada noslēguma pārbaudes darbus skolēni raksta 5., 7., 8.klasē. Tos nosaka ar direktora rīkojumu ne vēlāk kā līdz I semestra beigām.

XII. Vērtēšanas biežums 

44. Formatīvo vērtējumu („i”, „ni”) minimālajam skaitam mēnesī katram skolēnam var jāsakrīt ar stundu skaitu nedēļā attiecīgajā mācību priekšmetā, bet ne lielāku par pieciem mācību priekšmetos, kuros mācību slodze nedēļā ir piecas un vairāk mācību stundas;

45. Summatīvo vērtējumu minimālajam skaitam katru semestri jābūt šādam: Skolotājs ir tiesīgs ieplānot un veikt lielāku kā minimālo vērtējumu skaitu saskaņā ar Rīgas 63.vidusskolas iekšējo normatīvo aktu prasībām.

Stundu skaits nedēļā saskaņā ar skolotāja slodzi attiecīgajā mācību priekšmetā	Minimālo summatīvo (pārbaudes darbu) vērtējumu skaits vienā semestrī
1	2
2 un 3	3
4 un vairāk	4
Stundu skaits nedēļā saskaņā ar skolotāja slodzi attiecīgajā mācību priekšmetā	Minimālo summatīvo vērtējumu skaits ( atzīmes) e-žurnālā vienā mēnesī
1	2